"1995. gadā uz savas pirmās grāmatas "Mēness bērns" vāka Jānis Einfelds bikli vēstīja, ka rakstot tikai par baznīcu gaiļiem un neko jaunu vēl pateicis neesot. Kopš tā laika Jānis ir “pateicis” vēl trīs grāmatas — romānus "Cūku grāmata" un "Veči" un stāstu krājumu "Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs" .
Jāņa sakāmais lasītāju apziņā jau sen ir proza, kas pamatoti iecēlusi autoru latviešu postmodernisma klasiķu kārtā — gan nepārspēti blīvās un pilnasinīgās laika un telpas spēles, gan viņa neatdarināmās stilistikas dēļ — neatdarināmās, jo ik katram Einfelda rakstītajam vārdam ir sirds, un to lieliski apliecina viņa piektā grāmata — stāstu krājums "Neļaudis".
"1995. gadā uz savas pirmās grāmatas "Mēness bērns" vāka Jānis Einfelds bikli vēstīja, ka rakstot tikai par baznīcu gaiļiem un neko jaunu vēl pateicis neesot. Kopš tā laika Jānis ir “pateicis” vēl trīs grāmatas — romānus "Cūku grāmata" un "Veči" un stāstu krājumu "Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs" .
Jāņa sakāmais lasītāju apziņā jau sen ir proza, kas pamatoti iecēlusi autoru latviešu postmodernisma klasiķu kārtā — gan nepārspēti blīvās un pilnasinīgās laika un telpas spēles, gan viņa neatdarināmās stilistikas dēļ — neatdarināmās, jo ik katram Einfelda rakstītajam vārdam ir sirds, un to lieliski apliecina viņa piektā grāmata — stāstu krājums "Neļaudis".